What was the occupation of the people living in the lake fortress (LV)?
They were mainly engaged in agriculture, stock-keeping, forest bee keeping, crafts and trade. Also important was the utilisation of wild resources: fishing and hunting, especially the hunting of fur-bearing animals. Cultivated cereals included three species of wheat (Triticum spelta, aestivum and dicoccon), barley (Hordeum vulgare), oats (Avena fatua) and a recently introduced crop – rye (Secale cereale). They also grew legumes – peas (Pisum sativum) and beans (Faba bona) – and root vegetables, such as turnips (Brassica campestris). A major fibre crop was flax (Linum usitatissimum), while gold-of-pleasure (Camelina sativa) was a source of oil. The fields would have been on the adjacent shore of the lake, tilled with horses and bullocks.
Domestic animals included horses, cattle, pigs, sheep and goats, as well as chickens. The stock would have been kept on the shore, since in the lake fortress itself there was evidence of the presence of animals only in some of the ancillary structures. Here, young animals and sheep had been kept. The adult animals mostly grazed outside and fodder was provided only in very harsh conditions. The domestic animals were small and were closer in appearance to their wild ancestors than to modern-day stock, but they were very frugal and hardy.
More: Apals.J. Arheoloģiskie pieminekļi Gaujas nacionālajā parkā.- Rīga.- 1986.- pp. 67- 70.
Ar ko nodarbojās ezerpils iedzīvotāji (LV)?
Viņu galvenās nodarbes bija zemkopība, lopkopība, meža dravniecība, amatniecība un arī tirdzniecība. Nozīmīgu vietu viņu dzīvē ieņēma arī dabas resursu izmantošana – zveja un medības, īpaši kažokzvēru. No graudaugiem audzēja trīs sugu kviešus (triticum spelta, aestivum, dicoccon), miežus (hordeum vulgare), auzas (avena fatua) un rudzus (secale cereale), kuri tikko sāka ieviesties. No pākšaugiem – zirņus (pisum sativum) un pupas (faba bona), bet no dārzeņiem – rāceņus (brassika campestris). No šķiedraugiem lielā daudzumā audzēja linus (linum usitatissimum). Lauki atradās krastā, turpat blakus ezerpilij un tos apstrādāja, izmantojot vēršu un zirgu vilcējspēku.
No mājdzīvniekiem turēja zirgus, liellopus, cūkas, aitas un kazas, no mājputniem – vistas. Lopu mītnes arī atradās krastā, jo pašā ezerpilī lopu klātbūtni varēja konstatēt tikai dažās atsevišķās piebūvēs. Tur turēti jaunlopi un aitas. Pieaugušie lopi lielāko daļu gada ganījās ārā un tos piebaroja tikai īpaši nelabvēlīgos laika apstākļos. Mājdzīvnieki augumā bija mazi, ārējā izskatā vairāk līdzinājās saviem tālajiem priekštečiem nekā mūsdienu mājlopiem, taču bija ļoti pieticīgi un izturīgi.
Plašāk: Apals.J. Arheoloģiskie pieminekļi Gaujas nacionālajā parkā.- Rīga.- 1986.- 67.- 70.lpp.